Gads ir pagājis un Le Touquet gonka atkal pienākusi, pienākusi tik strauji, ka es pat nebiju paspējis uz kvadras uzsēsties kopš iepriekšējās gonkas.:-)) :-)) Šogad mums piebiedrojās Matīss un viņam arī nācās kompensēt manu meistarības līmeni:-)) Sīkāk tālāk, šeit

Tātad vienā komandā braucām mēs ar Matīsu un otrajā Jānis Arbidāns ar Gintu Vanagu. Kompānijas pēc līdzi brauca Raimis(Zalkovskis) un izskatās , ka nākošajā gadā viņš būs uz starta, bet nu ceru , ka džeki paši pastāstīs savas izjūtas- sapratu , ka čaļiem ir āķis lūpā..
Par gonku--kā katru gadu , ir daži momenti, kas liek stresot= pirmais ir decibeli un otrais, lai cik dīvaini nebūtu, franču papīru padarīšana. Diezgan dīvaini, bet šogad decibelus mērīja uz max. rpm. un atļautā robeža bija 118. (mums parādīja 117,2). Taja pašā laikā Coupre mehs bija nomainījis jau trešo! izpūtēja galu un es palūrēju, ka viņam parādīja 119,3 un tiesnesis bez emocijām izsvilpa džekus. Interesanti, ka boksi mums arī bija diezgan tuvu un viņš uz starta atbrauca ar visiem trīs glušakiem, bet kaut ko laikam "peremudril", jo trīs reizes!!!!!gonkas laikā mainīja trubas un galu galā zaudēja Warnijam laikam 3 min.
Vēl viena nopietna cīņa ir cīņa par boksiem tuvāk izbraukšanai - 8 os no rīta tiek atvērti teh.parka vārti un viss bars skrien ieņemt vietas- skats iespaidīgs...Mēs noskatījāmies kā divas franču blices naturālu kautiņu sarīkoja dēļ 3x3 m pleķīša:-)
Mēs satusēamies ar krievu komandu- viņiem brauca profs solo klases krosists kopā ar apmēram mana līmeņa braucēju un viņi palika 45. laikam, tas pats džekiņš nākošajā dienā startēja arī solo klasē, bet nefinišēja- neticama uzņēmība..
Mūsu komandai startu protams uzticējām Matīsam un lai viņš pats pastāsta par izjūtām,pats galvenais, ka pats starts bija fantastisks no tik sūdīgas pozīcijas...Pirmos 3 apļus brauca Matīss , pēc tam mani trīs..un es sapratu ka ziepes lielas jau pēc pirmajām 20 min:-)) Var jau meklēt "atmazkas" , ka grūti braukt ar ļipu, mocis par smagu un vēl viss kautko, bet ir tā kā ir...jau otrajā aplī apsolīju sev vairāk trenēties:-))Lai kā arī nebūtu, finišu sasniedzām un man bija tas gods šķērsot finiša vārtus:-)) sajūta fantastiska, galvenais jau tāpēc, ka biju knapi dzīvs un iegājis nirvānā:-))diemžēl visi reportieri jau bija aizskrējuši intervēt un fotogrāēt Varniju, bet nekas -pagaidīsim līdz nākošajam gadam..:-))Finālā mums 190.vieta un stipri labāka starta rinda-ceturtā (uz starta stājas pa 50 kvadrām rindā).
Gintam ar Jānku nepaveicās- izbeidzās hondai motors, bet nastrojs visiem tik un tā ir nākošgad braukt atkal..